Nākamajā nedēļas nogalē es izmantoju iegūtās zināšanas un no rīta iekāpu velobusā uz Olotu. Par laimi, bija velobuss desmitos (pirmais bija 7.30, ja nemeloju). Pat desmitos ārā bija ļoti salts, un nepavisam nevilka nekur braukt ar velo. Un es taču laidu lejā no kalna – vējaini. Kad piebraucu, biju domājis uzpumpēt riepas velostacijā pie autoostas. Velostacija – tas ir tāds statīvs, kur ir dažādas uzgriežņu atslēgas, skrūvgrieži un seškanši velosipēdam, pumpis un stiprinājums, lai būtu ērtāk, kamēr remontē. Riepas tomēr nepaspēju uzpumpēt – jau pazīstamais šoferis mani pasauca likt velo iekšā. Šoreiz kā pasažieris es nebiju viens. Blakus bija vēl daži vecāki cilvēki - vīrietis un sieviete, arī ar velosipēdiem. Kad mēs visi iekārtojāmies, un šoferis iedarbināja motoru, pēkšņi pieripoja divas jaunākas meičas. Pašā pēdējā brīdī – okupēja manu likumīgo vietu, nelietes!
Braukt vajadzēja stundu, pagarlaicīgi. Ainavas aiz loga bija tīri tādas nedaudz kalnainas, bet, saprotams, ne Šveice. Kad velobuss pieripoja Olotā, visi ātri izklīda kur kurais. Meičas uzreiz startēja, neskatoties uz drēgnumu, bet vecākie ļaudis aizgāja sildīt kaulus stacijas kafūzī. Nodomāju, ka es vēl neesmu tik vecs – saģērbos drusku siltāk un braucu. Procesā sapratu, ka varbūt tomēr priekš kam zīmēties. Bija reāli auksti, un es apstājos pie biobodes un kafejnīcas, lai iedzertu kafijiņu enerģijai, ja reiz no rīta ar tēju nesanāca. Par laimi, kafejnīcai bija stikla sienas pilnā augumā, un es atstāju velo tieši pretī savam galdiņam. Pieslēdzu ar savu mikroslēdzeni ar signalizāciju un kārtējo reizi nopriecājos par savu daļējo tālredzību.
Kamēr man taisīja latti, papētīju biobodi. Asortiments ļoti daudzveidīgs: dažādi eksotiski putraimi (amarants, kinoa un tā tālāk), milti no banāniem un šiem pašiem putraimiem, augu tējas no zālītēm, visādi gaļas aizvietotāji – no kviešiem, sojas, aļģēm un velns zina kā vēl. Īpaši piedūra tas, ka tiek pārdotas žāvētas sēnes uz svara. Pirmo reizi kaut ko tādu redzēju.
Kādas minūtes divdesmit es sildījos un ieelpoju dievišķo aromātu, vienlaikus pārbaudot maršrutu un laiku, kas paies to nomīt. Sapratu, ka laika apskatīt pilsētu nav. Žēl, bet pa nakti braukt arī negribas.
